Tas notika XX. gadsimta sākumā Skotijā.  

Atgriežoties mājās no laukiem, saimnieks gāja garām purvam un sadzirdēja kliedzienus.

Lauksaimnieks steidzās palīgā un ieraudzīja purvā grimstošu puiku.

Puisis kliedza un izmisīgi centās tikt vaļā, bet viņš grima purvā vēl vairāk un vairāk.   

Paveicās, ka lauksaimniekam līdzi bija cirvis un viņš, sagriežot biezu zaru izvilka puisi uz cietzemi.

Puisēns trīcēja no aukstuma un viņam bija nervu šoks. 

Lauksaimnieks bija viesmīlīgs un piedāvāja puisēnam izžāvēties un nomierināties, bet puisis atteicās.  

-          Nē – nē, man jāsteidzas pie tēva, viņš laikam, ļoti uztraucas par mani.    

Un puisis aizskrēja...

Nākošajā rītā pie lauksaimnieka mājas piebrauca dārga ekipāža. No karietes izkāpušais džentelmenis stādījās priekšā kā izglābtā puisēna tēvs. Viņš atbrauca, lai pateiktos lauksaimniekam - glābējam. 

-          Cik es Jums parādā par mana dēla izglābšanu?

-          Necik. Jūs neesat man parādā, jo es darīju to, kas būtu jādara katram normālam cilvēkam, - ar cieņu atbildēja lauksaimnieks.

-          Bet es nevaru nepateikties Jums! Jūs izglābjat manu dēlu, - uzstāja apmeklētājs.

Tajā pat laikā no mājas izskrēja bērns.

-           Vai tas ir Jūsu dēls? – jautāja viesis 

-          Jā, - ar lepnumu atbildēja lauksaimnieks.

-          Un te ir arī problēmas atrisinājums, - priecājas bagātais viesis. – Jūs izglābāt manu dēlu. Es paņemšu Jūsu dēlu sev līdzi uz Londonu lai dotu viņam vislabāko izglītību. Esmu pārliecināts, ka viņš būs tik pat labs, kā viņa tēvs un viņš to ir pelnījis. Domāju, ka ne Jūs, ne viņš nenožēlos par tādu lēmumu

Un lauksaimnieka dēls devās uz Londonu.   

Tur viņš pabeidza skolu, pēc tam – universitāti. Un drīz viņa vārds kļuva zināms visai pasaulei, kā cilvēka vārds, kurš izgudroja penicilīnu. Lauksaimnieka dēls bija visiem tagad zināms Aleksandrs Flemings!
Cilvēka, kas deva viņam izglītības iespēju sauca Randolfs Čerčīls un viņš arī bija puisēna dēls, kuru sauca Vinstons Čerčīls un kurš vēlāk kļuva par Anglijas ministru prezidentu. Un tieši viņu bērnībā izglāba lauksaimnieks.   

Vārdiem sākot, kad Vinstons Čerčīls saslima ar smagas formas plaušu karsoni, viņu izglāba tikai tas jaunās zāles – penicilīns, kuru izgudroja Aleksandrs Flimings. 

Un laikam līdz ar to Vinstons Čerčīls teica: «Visi tavi darbi atgriezīsies pie tevis».